dēlietis
dēlietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dēlietis | dēlieši |
Ģen. | dēlieša | dēliešu |
Dat. | dēlietim | dēliešiem |
Akuz. | dēlieti | dēliešus |
Lok. | dēlietī | dēliešos |
Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kas nepatika šim izveicīgajam dēlietim, kas viņa paspārnē bija izgājis kriminālistikas universitāti?
- Apsardzes dēlieši locījās, cik ļāva viņu brangie sprandi.
- Tik ilgi tur pārojaties, domāju, varbūt tomēr tam dēlietim lepnība apberžas.
- Šis draudzīgais dēlietis ir Melnais Dovs.
- Tas gan ir negants dēlietis.