tēvainis
tēvainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tēvainis | tēvaiņi |
| Ģen. | tēvaiņa | tēvaiņu |
| Dat. | tēvainim | tēvaiņiem |
| Akuz. | tēvaini | tēvaiņus |
| Lok. | tēvainī | tēvaiņos |
1.Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
2.Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņām sekoja plecīgs, izteikti nemīlīga paskata tēvainis ar skūtu galvu.
- Jēls kā jēla zivs, nevis kā jēls tēvainis vai joks.
- Jā, divas brīvas istabas vēl esot, man paziņo drukns tēvainis.
- Partizāni Jums ir bārdām apauguši, noplukuši un dzeroši tēvaiņi.
- Valdiņa uzvalks kādreiz bija piederējis daudz plecīgākam tēvainim un iešūts.