tēvadēls
tēvadēls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: folkloraLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tēvadēls | tēvadēli |
| Ģen. | tēvadēla | tēvadēlu |
| Dat. | tēvadēlam | tēvadēliem |
| Akuz. | tēvadēlu | tēvadēlus |
| Lok. | tēvadēlā | tēvadēlos |
Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visi zina pasaku par trim tēvadēliem, no kuriem jaunākais bija antiņš.
- Trešais tēvadēls ir futbolists, viņam ļoti patika Rio.
- Tāpēc jau arī nebija apturamas nekārtības, ja gudrās lietas muļķa tēvadēlam rokās nonākušas.
- Bet tu – tu esi Muļķītis, Antiņš, trešais tēvadēls pabeņķē.
- Tikai muļķa tēvadēls sajustu, ka kopā mums nācās turēties, lai nebūtu jāraud katrai savā spilvenā.