aizlocīt
aizlocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizloku | aizlokām | aizlocīju | aizlocījām | aizlocīšu | aizlocīsim |
| 2. pers. | aizloki | aizlokāt | aizlocīji | aizlocījāt | aizlocīsi | aizlocīsiet, aizlocīsit |
| 3. pers. | aizloka | aizlocīja | aizlocīs | |||
Pavēles izteiksme: aizloki (vsk. 2. pers.), aizlokiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlokot (tag.), aizlocīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlocītu
Vajadzības izteiksme: jāaizloka
1.Lokot, ielokot aizlikt, aizbīdīt (aiz kā).
2.Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
2.1.Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad aizloka ciet, lai ir tā, ka nebirst ārā.
- Dēls atknibināja galos aizlocīto papīru, iztina dāvanu un brīdi sastinga.
- 4. Cukīnī liek uz folijas, pievieno zaļumus un aizloka foliju ciet.
- Aizlokām ciet piepildītos mīklas gabaliņus un stingri aizspiežam tās maliņas.
- Tā priekšgalu rotās ornamentēta čūskas galva, kura savu asti simboliski aizloka līdz pat kuģa pakaļgalam.