aizlobt
aizlobt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizlobju | aizlobjam | aizlobu | aizlobām | aizlobšu | aizlobsim |
| 2. pers. | aizlob | aizlobjat | aizlobi | aizlobāt | aizlobsi | aizlobsiet, aizlobsit |
| 3. pers. | aizlobj | aizloba | aizlobs | |||
Pavēles izteiksme: aizlob (vsk. 2. pers.), aizlobiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlobjot (tag.), aizlobšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlobtu
Vajadzības izteiksme: jāaizlobj
Ātri aizskriet; arī aizbēgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pierakstījis un tā tūliņ aizlobis ar visu ādu uz pekli.