aizlīt
aizlīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizlīstu | aizlīstam | aizliju | aizlijām | aizlīšu | aizlīsim |
| 2. pers. | aizlīsti | aizlīstat | aizliji | aizlijāt | aizlīsi | aizlīsiet, aizlīsit |
| 3. pers. | aizlīst | aizlija | aizlīs | |||
Pavēles izteiksme: aizlīsti (vsk. 2. pers.), aizlīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlīstot (tag.), aizlīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlītu
Vajadzības izteiksme: jāaizlīst
1.Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
2.Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.).
2.1.Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
3.Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādēļ es vēlējos iespraukties, aizlīst vēl aiz dziesmas?
- Laikam mēs tur varam pa to malu aizlīst.
- Vai mazajai meitenei nekurinātā istabā aizlijuša dārza viducī?
- Pēdējie vārdi ( saņemot zāles no dēla rokas): “ Aizlija garām.”
- Protams, ir jābūt diezgan lielam lamzakam, lai tiešām aizlīstu priekšā kādai TV kamerai.