aizlīt
Lietojuma biežums :
aizlīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
2.Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.).
2.1.Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
3.Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri