uzstutēt
uzstutēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzstutēju | uzstutējam | uzstutēju | uzstutējām | uzstutēšu | uzstutēsim |
| 2. pers. | uzstutē | uzstutējat | uzstutēji | uzstutējāt | uzstutēsi | uzstutēsiet, uzstutēsit |
| 3. pers. | uzstutē | uzstutēja | uzstutēs | |||
Pavēles izteiksme: uzstutē (vsk. 2. pers.), uzstutējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzstutējot (tag.), uzstutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzstutētu
Vajadzības izteiksme: jāuzstutē
Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
Stabili vārdu savienojumiUzstutēt uz kājām.
- Uzstutēt uz kājām idioma — 1. Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei2. Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš atslēja gleznas pret sienu un uzstutēja virs skārda izlietnes. “
- Viņš pats uzstutēja tukšas krāsas bundžas uz akmeņiem kartupeļu lauka malā.
- Jau kādu stundu viņi, uzstutējuši trepes, krāsoja ciet mozaīkas.
- Ideja tādu uzstutēt uz Rīgas robežzīmēm savulaik izraisīja pamatīgu traci.
- Zelta Avīze, Internets, Televizors uzstutēti Sīnajas kalna piekājē.