dievdots
dievdots apvidvārds
1.Slikts, nederīgs; tāds, kam ir (nelieli) psihiski traucējumi; psihiski nepilnvērtīgs.
2.Dievišķīgs, Dieva sūtīts.
3.Vēlams, gaidīts.
Avoti: ViV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kļuva dievdots un atbildēja cilvēkiem uz visiem jautājumiem, kuri viņiem nospieda sirdi.
- Kad izaugšu, es būšu dievdots.
- Pēdējos mamma un tētis nicinoši saukāja par dievdotajiem, šajā vārdā cenzdamies ielikt pēc iespējas vairāk pretīguma.
- — Es gribu būt dievdots.
- Esmu cilvēks, kurš aizmirst, nevis atceras, varbūt spēt aizmirst ir mans galvenais dievdotais uzdevums.