dieveklis
dieveklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dieveklis | dievekļi |
| Ģen. | dievekļa | dievekļu |
| Dat. | dieveklim | dievekļiem |
| Akuz. | dievekli | dievekļus |
| Lok. | dieveklī | dievekļos |
Tas (cilvēks, arī parādība), ko akli dievina; elks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lasiet Nīčes “ Dievekļu pārbaudi, izmantojot veseri un sardeli”
- M. V. bija viņas un visu citu Lietuvas jaunkundžu dieveklis.
- - Sveiki, - Rita iepogojās, - tu esi manas meitiņas dieveklis.
- 8. vārsmā pats Kungs pavēsta Mozum, ka tauta atkritusi un izveidojusi dievekli.
- Šitā te vietiņa ir pilnīgā gatavībā izkrāšņot kāda jauna vistautas dievekļa diženo pauri.