novēlēt1
novēlēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novēlu | novēlam | novēlēju | novēlējām | novēlēšu | novēlēsim |
| 2. pers. | novēli | novēlat | novēlēji | novēlējāt | novēlēsi | novēlēsiet, novēlēsit |
| 3. pers. | novēl | novēlēja | novēlēs | |||
Pavēles izteiksme: novēli (vsk. 2. pers.), novēliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novēlot (tag.), novēlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novēlētu
Vajadzības izteiksme: jānovēl
1.Izteikt vēlējumu; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
2.Atstāt mantojumā; atstāt, nodot izmantošanai.
2.1.novecojis Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
3.novecojis Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ministrs novēlēja pasniedzējiem mācīt studentiem tiesību zinības un apgūt praksi eiropeiski.
- Kasjauns.lv sveic laimīgos vecākus un novēl jaunajai ģimenei veselību un saticību!
- Ja no visas sirds ko teiks vai novēlēs, tas notiks.
- Tādu dzīvi viņam nenovēlu, mākslinieciskas noslieces dēlā nekad neesmu raisījusi.
- Diemžēl saimnieki pat tik daudz nenovēlēja, kā laicīgu ārsta apmeklējumu.