novēlēt2
novēlēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novēlēju | novēlējam | novēlēju | novēlējām | novēlēšu | novēlēsim |
| 2. pers. | novēlē | novēlējat | novēlēji | novēlējāt | novēlēsi | novēlēsiet, novēlēsit |
| 3. pers. | novēlē | novēlēja | novēlēs | |||
Pavēles izteiksme: novēlē (vsk. 2. pers.), novēlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novēlējot (tag.), novēlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novēlētu
Vajadzības izteiksme: jānovēlē
Nobalsot (vēlēšanās).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ministrs novēlēja pasniedzējiem mācīt studentiem tiesību zinības un apgūt praksi eiropeiski.
- Kasjauns.lv sveic laimīgos vecākus un novēl jaunajai ģimenei veselību un saticību!
- Ja no visas sirds ko teiks vai novēlēs, tas notiks.
- Tādu dzīvi viņam nenovēlu, mākslinieciskas noslieces dēlā nekad neesmu raisījusi.
- Diemžēl saimnieki pat tik daudz nenovēlēja, kā laicīgu ārsta apmeklējumu.