milna1
milna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | milna | milnas |
| Ģen. | milnas | milnu |
| Dat. | milnai | milnām |
| Akuz. | milnu | milnas |
| Lok. | milnā | milnās |
1.Liela, smaga runga; boze.
2.apvidvārds Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
3.apvidvārds Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
4.apvidvārds Kārts ar ko seklā ūdenī pārvietot laivu.
5.apvidvārds Slotas kāts.
6.Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā.
7.Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
Avoti: LLVV, ViV, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gulbja tēviņa spārnu sitienus var pielīdzināt palielas milnas sitiena spēkam.
- Šāviens bija to pārtraucis, kā ar milnu spēcīgi iezvēlis viņam pa ceļgaliem.
- Milna pareizi identificēja slimniekus, bet norādīja arī uz vienu no veselo dalībnieku krekliem.
- Kā tikai padzird, ka kaimiņiem ribas sadzijušas, lietuvji ar milnām jau klāt.
- Ja Lote ir iemīlējusies, tad meita ir sargājama, nevis izkuļama ar morāliskām milnām.