izmētāt
Lietojuma biežums :
izmētāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Metot izkliedēt; nomest vairākās vietās.
1.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Novietot izklaidus; izkliedēt1.
1.2.Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri