izmēzt
izmēzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmēžu | izmēžam | izmēzu | izmēzām | izmēzīšu | izmēzīsim |
| 2. pers. | izmēz | izmēžat | izmēzi | izmēzāt | izmēzīsi | izmēzīsiet, izmēzīsit |
| 3. pers. | izmēž | izmēza | izmēzīs | |||
Pavēles izteiksme: izmēz (vsk. 2. pers.), izmēziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmēžot (tag.), izmēzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmēztu
Vajadzības izteiksme: jāizmēž
1.Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu).
1.1.Mēžot izvākt, izslaucīt (mēslus, netīrumus).
1.2.pārnestā nozīmē Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Birste tīri izmēž grīdu, un neviens nešķīstenis viņai neizsprūk.
- Taču karš Rīgu izmēza tukšu no ļaudīm, un slimnīcu slēdza.
- Irma nēsāja bikses un vienmēr viena pati izmēza visu kūti.
- Galvā kaut kāda nebeidzama spodrības nedēļa: katru dienu pamanu kaut ko izmēžamu.
- Pat iegāja kūtī, lai izmēztu cūku aizgaldu un salabotu vārtiņus.