izmīcīt
izmīcīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmīcu | izmīcām | izmīcīju | izmīcījām | izmīcīšu | izmīcīsim |
| 2. pers. | izmīci | izmīcāt | izmīcīji | izmīcījāt | izmīcīsi | izmīcīsiet, izmīcīsit |
| 3. pers. | izmīca | izmīcīja | izmīcīs | |||
Pavēles izteiksme: izmīci (vsk. 2. pers.), izmīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmīcot (tag.), izmīcīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmīcītu
Vajadzības izteiksme: jāizmīca
Mīcīt un pabeigt mīcīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad mīkla izmīcīta pielej izkausētu margarīnu vai sviestu un atkal mīca.
- Kad mīkla uzrūgusi, to vēlreiz izmīca un vēlreiz liek uzrūgt.
- Iesijā miltus un izmaisa, izmīca, līdz veidojas vienmērīga mīkla.
- Kad mīkla ir kārtīgi izmīcīta, pievieno izmērcētos augļus un riekstus.
- Smalki sakapā sīpolu, pievieno garšvielas un masu izmīca ar rokām.