izmiecēt
izmiecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmiecēju | izmiecējam | izmiecēju | izmiecējām | izmiecēšu | izmiecēsim |
| 2. pers. | izmiecē | izmiecējat | izmiecēji | izmiecējāt | izmiecēsi | izmiecēsiet, izmiecēsit |
| 3. pers. | izmiecē | izmiecēja | izmiecēs | |||
Pavēles izteiksme: izmiecē (vsk. 2. pers.), izmiecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmiecējot (tag.), izmiecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmiecētu
Vajadzības izteiksme: jāizmiecē
Miecēt un pabeigt miecēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šņabja kompreses dažās diennaktīs kurpes ādu izmiecē, bet kājas tāpat asiņainas tiek.
- -miecētas vai izmiecētas, bet tālāk neapstrādātas, šķeltas vai nešķeltas:
- -miecētas vai izmiecētas, bet tālāk neapstrādātas,
- miecētas vai izmiecētas, bet tālāk neapstrādātas,
- Kazu vai kazlēnu ādas bez apmatojuma; miecētas vai izmiecētas, bet tālāk neapstrādātas ( izņemot zamšādu)