izmiekšķēt
izmiekšķēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmiekšķēju | izmiekšķējam | izmiekšķēju | izmiekšķējām | izmiekšķēšu | izmiekšķēsim |
| 2. pers. | izmiekšķē | izmiekšķējat | izmiekšķēji | izmiekšķējāt | izmiekšķēsi | izmiekšķēsiet, izmiekšķēsit |
| 3. pers. | izmiekšķē | izmiekšķēja | izmiekšķēs | |||
Pavēles izteiksme: izmiekšķē (vsk. 2. pers.), izmiekšķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmiekšķējot (tag.), izmiekšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmiekšķētu
Vajadzības izteiksme: jāizmiekšķē
1.transitīvs Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
2.Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) – parasti par lietu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Asaras izmiekšķējušas, svešas sievietes auguma aprises kā kāpurķēžu nospiedums viņu zemē.
- Viņas plauksta kā parasti šķita izmiekšķējusi un vēsa, pirksti plakani un ar krokainu ādu.
- Tad, lai izmiekšķētu miziņas, tās izvārīja sārmā ( to gatavoja no vārītiem pelniem).
- Agrā rītā abas trīcēdamas gāja uz templi, kur zaļas emaljas sienas, hlorofila, spirta un asiņu vīraka izmiekšķēts gaiss.
- Ak, kā gan viņi tiks mājās cauri šai izmiekšķētajai, melnajai un nežēlīgajai pilsētai uz pašu visbezcerīgāko nomali: piedzēries nolādētais tēvs un viņa nedziedināmi sirgstošais dēls?!