izmētāt
izmētāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmētāju | izmētājam | izmētāju | izmētājām | izmētāšu | izmētāsim |
| 2. pers. | izmētā | izmētājat | izmētāji | izmētājāt | izmētāsi | izmētāsiet, izmētāsit |
| 3. pers. | izmētā | izmētāja | izmētās | |||
Pavēles izteiksme: izmētā (vsk. 2. pers.), izmētājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmētājot (tag.), izmētāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmētātu
Vajadzības izteiksme: jāizmētā
1.Metot izkliedēt; nomest vairākās vietās.
1.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Novietot izklaidus; izkliedēt1.
1.2.Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Starp ievainotajiem ir arī bērni, kuri ielās lasīja izmētātos saldumus.
- Mums nav „ kašķu” par nemazgātiem traukiem vai izmētātām drēbēm.
- Būtu jocīgi, ja jūs baigi izmētātu savu naudu citās bankās.
- Viņš tos vienkārši izmētā pa pagalmu," rakstīja Losifs Karaianoglu.
- Aculiecinieki stāsta, ka bērni rotaļājas ar turpat izmētātiem cilvēku kauliem.