feja
feja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | feja | fejas |
| Ģen. | fejas | feju |
| Dat. | fejai | fejām |
| Akuz. | feju | fejas |
| Lok. | fejā | fejās |
1.Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
2.Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā – pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
Avoti: MitE, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sarkanā feja ir redzama augstumā starp apmēram 40 un 90 kilometriem.
- Tā tumšākās krāsas laukumu uz pembroka muguras sauc par feju sedliem.
- Spilvens atnesa izkritušu zobu, ko bija noslēpis no zobu fejas.
- “Zini, Villu, es tev iedošu savus fejas spārnus.
- Čella bija mana labā feja, kura ieveda šai dīvainajā pasaulē.