Rudens versija 2021
381 119 šķirkļi
pavest
pavest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
1.1.intransitīvs
1.2.Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) — par transportlīdzekli; vest nelielu attālumu, neilgu laiku.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku.
2.1.Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
3.Panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
4.novecojis Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1).
5.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
5.1.Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
6.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
6.1.Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri: