dēties
dēties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda; parasti kopā ar: "kur"Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dējos | dējamies | dējos | dējāmies | dēšos | dēsimies |
| 2. pers. | dējies | dējaties | dējies | dējāties | dēsies | dēsieties, dēsities |
| 3. pers. | dējas | dējās | dēsies | |||
Pavēles izteiksme: dējies (vsk. 2. pers.), dējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dējoties (tag.), dēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dētos
Vajadzības izteiksme: jādējas
Rast patvērumu, glābties, palikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut brīnoties, bet pieņems, jo nebija jau kur dēties.
- Viņai pašai arī nepatīkot dzīvot Sedā, bet nav jau kur dēties.
- Ja viņam būs no tevis bērns, tad nekur nedēsies.
- Reizēm viņš ko tādu izsper, ka gandrīz vai nezini, kur dēties.
- Likās, viņš galīgi nevar saprast, kur dēties.