prokrastinēt

Lietojuma biežums :

prokrastinēt 2. konjugācijas darbības vārds; barbarisms, intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	prokrastinēju	prokrastinējam	prokrastinēju	prokrastinējām	prokrastinēšu	prokrastinēsim
2. pers.	prokrastinē	prokrastinējat	prokrastinēji	prokrastinējāt	prokrastinēsi	prokrastinēsiet, prokrastinēsit
3. pers.	prokrastinē	prokrastinēja	prokrastinēs

Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties.

Saistītās nozīmesatlikt.

Avoti: ODE

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	prokrastinēju	prokrastinējam	prokrastinēju	prokrastinējām	prokrastinēšu	prokrastinēsim
2. pers.	prokrastinē	prokrastinējat	prokrastinēji	prokrastinējāt	prokrastinēsi	prokrastinēsiet, prokrastinēsit
3. pers.	prokrastinē		prokrastinēja		prokrastinēs