vilcināties
Lietojuma biežums :
vilcināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
2.Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
2.1.Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
2.2.Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri