vilcināt
vilcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vilcinu | vilcinām | vilcināju | vilcinājām | vilcināšu | vilcināsim |
| 2. pers. | vilcini | vilcināt | vilcināji | vilcinājāt | vilcināsi | vilcināsiet, vilcināsit |
| 3. pers. | vilcina | vilcināja | vilcinās | |||
Pavēles izteiksme: vilcini (vsk. 2. pers.), vilciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vilcinot (tag.), vilcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vilcinātu
Vajadzības izteiksme: jāvilcina
1.Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
1.1.Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml, arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
1.2.intransitīvs
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tam nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, bet Saeima vilcinās, atzīst Kažoka.
- Viņaprāt, ir būtiski, lai valdība ar tā apstiprināšanu nevilcinās.
- Lama Vaņģals arī uz priekšu vilcinās atklāt man budisma slepenās dzīles.
- Žeroms šķiet izbrīnīts par jautājumu un mirkli vilcinās, pirms atbild:
- Arī žūrija esot uzturējusi intrigu, ieturot apdomāšanās pauzes un vilcinot laiku.