aizlūgt
aizlūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizlūdzu | aizlūdzam | aizlūdzu | aizlūdzām | aizlūgšu | aizlūgsim |
| 2. pers. | aizlūdz | aizlūdzat | aizlūdzi | aizlūdzāt | aizlūgsi | aizlūgsiet, aizlūgsit |
| 3. pers. | aizlūdz | aizlūdza | aizlūgs | |||
Pavēles izteiksme: aizlūdz (vsk. 2. pers.), aizlūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlūdzot (tag.), aizlūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlūgtu
Vajadzības izteiksme: jāaizlūdz
1.Noturēt aizlūgumu; lūgt dievu (par kādu, par ko).
2.apvidvārds Lūgt kur doties, ielūgt.
3.apvidvārds Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu.
4.apvidvārds Lūgt pārvietot uz citu vietu.
Avoti: LLVV, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Milzīgs lūgums visiem aizlūgt un aizdedzināt svecīti par viņa izveseļošanos".
- Lai aizlūgtu par poligonā nošautajiem, nodurtajiem, par svešumā aizvestajiem.
- Pops bija nometies ceļos pie kopiņas un aizlūdza par aizgājēja dvēseli.
- Vecāki trīssimt jūdžu uz dienvidiem; Vasarsvētku draudze aizlūdz par mani.
- Jaunais pāvests aicināja aizlūgt par viņu un par iepriekšējo pāvestu Benediktu XVI.