dēmons
dēmons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dēmons | dēmoni |
| Ģen. | dēmona | dēmonu |
| Dat. | dēmonam | dēmoniem |
| Akuz. | dēmonu | dēmonus |
| Lok. | dēmonā | dēmonos |
1.joma: mitoloģija Grieķu mitoloģijā – noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
2.joma: mitoloģija Vairākumā pasaules reliģiju ļauns gars, spēks vai sākotne, kas ir pretējs Augstākajā Dievībā iemiesotajam Absolūtajam Labajam.
2.1.Kristīgajā reliģijā – sātans, ļaunais gars.
3.joma: informātika Fona programma, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citu programmu izpildes laikā; arī palīgprogramma, kas gaida, kad tās izpilde būs nepieciešama galvenajai programmai.
Avoti: SV19, MitE, EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija jāpamodina sevī tumsas dēmons, kurš viņai gluži labi patika.
- „Esmu cilvēks, kas cīnās pats ar saviem dēmoniem.”
- Tomēr zinātnisks pētījums atklāj, ka viņos var slēpties bīstami dēmoni.
- Pret zvaigžņotajām debesīm iezīmējās kuģa priekšgals ar Pīrāgu dēmona skulptūru priekšvadnī...
- Bāzes vadītājam ( krievs) iedāvāja Vrubeļa “ Ievainoto dēmonu”.