iekrampēt
iekrampēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekrampēju | iekrampējam | iekrampēju | iekrampējām | iekrampēšu | iekrampēsim |
| 2. pers. | iekrampē | iekrampējat | iekrampēji | iekrampējāt | iekrampēsi | iekrampēsiet, iekrampēsit |
| 3. pers. | iekrampē | iekrampēja | iekrampēs | |||
Pavēles izteiksme: iekrampē (vsk. 2. pers.), iekrampējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekrampējot (tag.), iekrampēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekrampētu
Vajadzības izteiksme: jāiekrampē
1.Ielikt (krampi) dzintelē.
2.Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa to skaidri saskatīja pār saviem stenderē iekrampētajiem pirkstiem.
- Izrādās, viņš pats sevi nejauši bija iekrampējis un saviem spēkiem vairs netika ārā.
- – un viņš iekrampēja saliektu roku notekas caurulē tik stipri, ka tā ar brīkšķi nogāzās lejā.
- Citugad kādā karstā vasaras pēcpusdienā pēc siena vešanas šķūnī biju iesnaudusies pažobelē uz piemīdītā klājiena, bet, kad attapos, biju iekrampēta aiz krietni biezām durvīm.
- Kārlis nevis pasniedza roku, bet klusēdams veltīja vērtējošu skatienu jauniepazītajam vīrietim, kurš acīmredzot bija sajutis ko nelāgu un pieplacis sēžamspilvenam, pirkstus iekrampējis šķīvja malās.