iekrāmēt
iekrāmēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekrāmēju | iekrāmējam | iekrāmēju | iekrāmējām | iekrāmēšu | iekrāmēsim |
| 2. pers. | iekrāmē | iekrāmējat | iekrāmēji | iekrāmējāt | iekrāmēsi | iekrāmēsiet, iekrāmēsit |
| 3. pers. | iekrāmē | iekrāmēja | iekrāmēs | |||
Pavēles izteiksme: iekrāmē (vsk. 2. pers.), iekrāmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekrāmējot (tag.), iekrāmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekrāmētu
Vajadzības izteiksme: jāiekrāmē
2.Spēcīgi iesist.
Avoti: MLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tagad Tušs atminējās, kā pats iekrāmēja Šneideram pa pakausi.
- Taču, kad velosipēdus noziedznieki iekrāmēja transportlīdzeklī, GPS signāls kļuva vājš.
- Nekas, iekrāmēs mašiņu ratos, atstaigās viņiem vēl palīgā aiznest trijkāji.
- Ne tak, tik viegli iekrāmēja, gan jau pēc brīža atjēgsies.
- Man nebija citas izejas, kā iekrāmēt pa viņas stulbo klukstes pauri!