iekrāmēt
iekrāmēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekrāmēju | iekrāmējam | iekrāmēju | iekrāmējām | iekrāmēšu | iekrāmēsim |
| 2. pers. | iekrāmē | iekrāmējat | iekrāmēji | iekrāmējāt | iekrāmēsi | iekrāmēsiet, iekrāmēsit |
| 3. pers. | iekrāmē | iekrāmēja | iekrāmēs | |||
Pavēles izteiksme: iekrāmē (vsk. 2. pers.), iekrāmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekrāmējot (tag.), iekrāmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekrāmētu
Vajadzības izteiksme: jāiekrāmē
2.Spēcīgi iesist.
Avoti: MLVV, ViV
Korpusa piemēri:Korpusa piemēri:
- - Pirmoreiz kravājoties ieteicams uztaisīt sarakstu, apdomājot, ko obligāti vajag un bez kā var arī iztikt, lai nesanāk, ka ceļa somā tiek iekrāmēta pat izlietne.
- Viens kvadrs bija apgāzies, otrs jau tam uzskrējis, tad arī es ar pilnu ātrumu uztriecos, un manā kvadrā vēl kādi trīs « iekrāmēja»,» stāsta sportists.
- Kad" Buntikos" ieradušies kārtībnieks un Ances pagasta varasvīrs, lai sagūstītu Andreju, Uldriķis sarūpējis sev kārtīgu mietu un iekrāmējis ar to pa galvu kā kārtībniekam, tā pagasta pārstāvim.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.