lavierēt

lavierēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

2.Veikli izvairīties no sadursmēm, konfliktiem, prasmīgi, arī viltīgi, apiet šķēršļus un grūtības.

Avoti: LLVV, SV99

Korpusa piemēri