aizpaļāt
aizpaļāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizpaļāju | aizpaļājam | aizpaļāju | aizpaļājām | aizpaļāšu | aizpaļāsim |
| 2. pers. | aizpaļā | aizpaļājat | aizpaļāji | aizpaļājāt | aizpaļāsi | aizpaļāsiet, aizpaļāsit |
| 3. pers. | aizpaļā | aizpaļāja | aizpaļās | |||
Pavēles izteiksme: aizpaļā (vsk. 2. pers.), aizpaļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpaļājot (tag.), aizpaļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpaļātu
Vajadzības izteiksme: jāaizpaļā
Paļājot likt kādam ceļā šķēršļus, nomelnot, nopaļāt, atrunāt, īpaši tas attiecas uz precībām.
Avoti: ME