iešņāpt
iešņāpt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešņāpju | iešņāpjam | iešņāpu | iešņāpām | iešņāpšu | iešņāpsim |
| 2. pers. | iešņāp | iešņāpjat | iešņāpi | iešņāpāt | iešņāpsi | iešņāpsiet, iešņāpsit |
| 3. pers. | iešņāpj | iešņāpa | iešņāps | |||
Pavēles izteiksme: iešņāp (vsk. 2. pers.), iešņāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešņāpjot (tag.), iešņāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešņāptu
Vajadzības izteiksme: jāiešņāpj
1.intransitīvs Iegriezt 2 (1).
2.transitīvs Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
2.1.Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
2.2.Ātri, arī pavirši ierakstīt.
3.žargonisms Ielikt (atzīmi, parasti sliktu).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam viņš maķenīt iešņāpa savā īkšķī, tad manējā.
- Gadījās iešņāpt arī pirkstā, bet tā nebija liela muiža.
- viņš sameloja esot kautiņā iešņāpuši ar nazi bet es noticēju
- Brēmans mizoja olu turpat uz galda un grieza maizi, iešņāpjot sacietējušajā vaskadrānā jaunu rētu.
- Mēness dila, no spožuma bija atlikusi šaura iekava, kā iešņāpta ar zeltā iemērktu nagu.