iešņākt | Tēzaurs

iešņākt

iešņākt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.lieto: pareti Šņācot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).

2.Dusmīgi, šņācoši pateikt (parasti ausī).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri