iešņākt
iešņākt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešņācu | iešņācam | iešņācu | iešņācām | iešņākšu | iešņāksim |
| 2. pers. | iešņāc | iešņācat | iešņāci | iešņācāt | iešņāksi | iešņāksiet, iešņāksit |
| 3. pers. | iešņāc | iešņāca | iešņāks | |||
Pavēles izteiksme: iešņāc (vsk. 2. pers.), iešņāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešņācot (tag.), iešņākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešņāktu
Vajadzības izteiksme: jāiešņāc
1.lieto: pareti Šņācot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
2.Dusmīgi, šņācoši pateikt (parasti ausī).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienacainā un bezzobainā ragana, uzdvesdama nelabu dvaku, iešņāca elfiņai ausī:
- — Rūdis, saķerdams mani, iešņāc ausī.
- - viņš iešņāca Eiņum ausī.
- ” Edīte iešņāc Norai ausī.
- Everita iešņāca Marikai ausī.