iešņāpties
iešņāpties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Refl. → iešņāpt1; tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
2.Refl. → iešņāpt2; tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
Avoti: LLVV