iešņākties
iešņākties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iešņācos | iešņācamies | iešņācos | iešņācāmies | iešņākšos | iešņāksimies |
2. pers. | iešņācies | iešņācaties | iešņācies | iešņācāties | iešņāksies | iešņāksieties, iešņāksities |
3. pers. | iešņācas | iešņācās | iešņāksies |
Pavēles izteiksme: iešņācies (vsk. 2. pers.), iešņācieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešņācoties (tag.), iešņākšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešņāktos
Vajadzības izteiksme: jāiešņācas
1.parasti formā: trešā persona Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
1.1.Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā; par gaisu, kurā kas strauji kustas.
2.Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - iešņācās Mediveiša, paķēra kukurzni un laida ar to aklajam.
- — Tad nu ielāgo, ragana, — Marfa lietuviski iešņācās.
- Kāds cits lauva, bez krēpēm, tātad lauvene, iešņācās:
- iešņācās Vilija, kas man bija redzējusi caur un cauri.
- Aklais noknikšķināja pirkstus un iešņācās kā uz karsta pavarda akmens izlieta vira.