liktenis
Lietojuma biežums :
liktenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem — pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
Stabili vārdu savienojumiAklais liktenis. Liktenis uzsmaida.
2.Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
Saistītās nozīmestiesa.
2.1.Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
2.2.Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
2.3.Tas, kas notiek (ar kādu priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē; stāvoklis, kādā (tas) nonāk noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē.
Stabili vārdu savienojumiBūt (kāda) liktenim. Izaicinājums liktenim. Izaicināt likteni. Likteņa ironija. Likteņa pabērni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri