liktenīgums
liktenīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | liktenīgums | liktenīgumi |
| Ģen. | liktenīguma | liktenīgumu |
| Dat. | liktenīgumam | liktenīgumiem |
| Akuz. | liktenīgumu | liktenīgumus |
| Lok. | liktenīgumā | liktenīgumos |
1.Vispārināta īpašība → liktenīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → liktenīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → liktenīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → liktenīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kļuvis par šīs mīlas kalpu, es tajā ieraudzīju dzīves pilnīgumu un liktenīgumu.
- Uz jautājumiem par talanta un ģenialitātes cenu, par pieļaujamā robežām un par izšķirošu lēmumu liktenīgumu.
- Tā mana gatavošanās kustības liktenīguma izpratnei.
- Dobjajos sitienos nebija ne mistikas, ne liktenīguma, tikai vecišķas skumjas par vēl vienu neatgriezeniski pagājušu dienu.
- Un, ja atrastos tāds nelga, kas gribētu rakstīt manu biogrāfiju, tad manas dzīves liktenīgums skartu arī viņu.