likteņceļš
likteņceļš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | likteņceļš | likteņceļi |
| Ģen. | likteņceļa | likteņceļu |
| Dat. | likteņceļam | likteņceļiem |
| Akuz. | likteņceļu | likteņceļus |
| Lok. | likteņceļā | likteņceļos |
Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis2; likteņgaitas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Likteņceļi Raimonda Bebra dzimtu turpat pēc pusgadsimta atkal atveda uz Cēsīm.
- kas pār daudziem likteņceļiem spīd,
- Likteņceļš ir izstaigāts, Vakars salda miera sauc.
- Dažādi bijuši polītiski represēto likteņceļi čekas pagrabos , cietumos , gulagos , izsūtījumos
- Pavisam citā zemeslodes pusē dzīvo latviešu tauta, pavisam citi bijuši tās likteņceļi.