liktenis
liktenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | liktenis | likteņi |
Ģen. | likteņa | likteņu |
Dat. | liktenim | likteņiem |
Akuz. | likteni | likteņus |
Lok. | liktenī | likteņos |
1.Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
Stabili vārdu savienojumiAklais liktenis. Liktenis uzsmaida.
- Aklais liktenis frazeoloģisms — saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt
- Liktenis uzsmaida idioma — saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs
- Likteņa dāvana idioma — saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē)
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) idioma — pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē
2.Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
2.1.Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
2.2.Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
2.3.Tas, kas notiek (ar kādu priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē; stāvoklis, kādā (tas) nonāk noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē.
Stabili vārdu savienojumiBūt (kāda) liktenim. Izaicinājums liktenim. Izaicināt likteni. Likteņa ironija. Likteņa pabērni.
- Būt (kāda) liktenim idioma — būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi
- Izaicinājums liktenim idioma — ļoti liels risks, parasti vieglprātīgs, ar savu dzīvību
- Izaicināt likteni idioma — darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību
- Likteņa ironija idioma — apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
- Likteņa pabērni frazēma — apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas
- Likteņa pirksts; dieva pirksts; kāda pirksts sarunvaloda — 1. Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē2. Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu
- Likteņa stunda frazēma — brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
- Likteņa stunda sit frazēma — saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
- Pamest savam liktenim idioma — ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fabulas veseluma satvarā izspēlētā likteņa pārvērtība arī nosaka traģēdijas poētisko laiku.
- Izmainoties politiskajai situācijai, mainījās arī atsevišķu Latvijas iedzīvotāju grupu liktenis.
- Var piekrist, ka šajā brīdī J. Staļinu neinteresēja Ļeņingradas liktenis.
- Starp Ā. Elksnei raksturīgajiem motīviem šeit dominē sieviešu likteņiem veltītie dzejoļi.
- Ar šādu likteni mūziķiem ir nācies samierināties visus 17 darbības gadus.