līkt1
līkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | līkstu | līkstam | līku | līkām | līkšu | līksim |
| 2. pers. | līksti | līkstat | līki | līkāt | līksi | līksiet, līksit |
| 3. pers. | līkst | līka | līks | |||
Pavēles izteiksme: līksti (vsk. 2. pers.), līkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: līkstot (tag.), līkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: līktu
Vajadzības izteiksme: jālīkst
1.parasti formā: trešā persona Liekties lejup (par augiem, to daļām).
Stabili vārdu savienojumiLīkt ziedos.
- Līkt ziedos — būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu)
1.1.Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
1.2.Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
1.3.Liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
2.Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku); liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
2.1.Liekties (pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
2.2.Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
3.parasti formā: trešā persona Liekties uz iekšu (no kāda smaguma).
4.parasti formā: trešā persona Plesties lokveidā, kupolveidā (pāri kam, pār ko) – parasti par debesīm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skolas nama dārzā pret zemi līkst ābeļu zari no ābolu smaguma.
- Zem nerealizētu ābolu svara līkst zari, dārza tālēs dzirkst violeti ziediņi.
- Taču tas ir dāsns smagums kā ābelei, kas līkst zem augļu pārpilnības".
- Tik soli sper caur līkstošu bērzu zaru skarām,
- Tikšanās, koncerts, zīmējumu konkursa uzvarētāju apbalvošana un balle " Logā līkst ceriņi zili".