līkt1
Lietojuma biežums :
līkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Liekties lejup (par augiem, to daļām).
Stabili vārdu savienojumiLīkt ziedos.
1.1.Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
1.2.Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
1.3.Liekties (pāri kam, pār ko) — par augiem, to daļām.
2.Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku); liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
2.1.Liekties (pāri kam, pār ko) — par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
2.2.Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
3.parasti formā: trešā persona Liekties uz iekšu (no kāda smaguma).
4.parasti formā: trešā persona Plesties lokveidā, kupolveidā (pāri kam, pār ko) — parasti par debesīm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri