Stabili vārdu savienojumi(Ir) kur (savu) galvu (no)likt. Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ir) kur (savu) galvu (no)likt — saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu sarunvaloda, idioma — saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Likt (arī kārt) pie (lielā) zvana sarunvaloda, idioma — darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā sarunvaloda, idioma — darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Likt (arī mest) svaru kausos idioma — pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam; pakļaut riskam.
- Likt (arī ņemt) kājas pār pleciem sarunvaloda, idioma — 1. Iet prom, doties ceļā.2. Bēgt.
- Likt (arī ņemt) vērā — ievērot.
- Likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts idioma — pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- Likt aiz auss frazeoloģisms — labi iegaumēt, ievērot.
- Likt ausī idioma — melot.
- Likt blakus (kam) — uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
- Likt cerības (uz kādu, uz ko) — cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- Likt darbā (arī pie darba) sarunvaloda — 1. Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).2. Lietot darba procesā (darbarīku).
- Likt eksāmenu (arī pārbaudījumu) kolokācija — kārtot eksāmenu (pārbaudījumu).
- Likt elpu ciet sarunvaloda — 1. Trūkt gaisam, būt grūti elpot.2. Izraisīt elpošanas traucējumus (piemēram, par smaku).
- Likt galdā — 1. Maksāt uzreiz (visu naudas summu).2. Rādīt, darīt zināmu, atklāt.
- Likt galvas (arī prātus) kopā sarunvaloda — censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- Likt galvu ķīlā — galvot (par ko).
- Likt iekšā sarunvaloda, idioma — ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
- Likt kaktā frazēma — sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
- Likt kāju priekšā frazeoloģisms — 1. Virzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.2. pārnestā nozīmē Radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- Likt ķīlā — riskēt (ar ko).
- Likt lietā idioma — izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
- Likt lombardā sarunvaloda — dot par ķīlu lombardā.
- Likt mierā (arī mieru) — 1. Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.2. Neaizskart, neapvainot.3. Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.4. Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.5. Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).6. Parasti savienojumā "nelikt mieru": izraisīt nemieru, pārdomas.
- Likt nost amatu (arī pilnvaras) sarunvaloda — atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
- Likt novārtā — 1. Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).2. Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu — izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
- Likt pamatus — 1. Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.2. Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).3. Veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
- Likt pasjansu frazēma — spēlēt pasjansu.
- Likt pie mutes (arī lūpām) — nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- Likt pie sienas sarunvaloda, idioma — nostādīt, lai nošautu.
- Likt pie sirds idioma — cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Likt plecu pie pleca idioma — darboties kopīgiem spēkiem.
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) — samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Likt pretī idioma — bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- Likt pretī (arī pretim) — 1. Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).2. Pretstatīt.
- Likt priekšā — 1. Izteikt priekšlikumu, ieteikt.2. Izteikt, pateikt.
- Likt punktu uz "i" idioma — izdarīt pēdējos precizējumus.
- Likt ragus sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Saka, ja sieva krāpj, pieviļ vīru, pārkāpjot laulību.2. lieto: retāk Saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
- Likt ribās; iespert ribās vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — daudz, negausīgi dzert, ēst.
- Likt roku uz sirds frazeoloģisms — būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- Likt soļus (arī soli) — ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot).
- Likt spieķi riteņos idioma — radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
- Likt svaru (uz ko) novecojis — 1. Ievērot, ņemt vērā.2. Uzsvērt, akcentēt.
- Likt šķēršļus idioma — traucēt, kavēt, ierobežot.
- Likt uz ausīm žargonisms, idioma — izspiest naudu; aplaupīt.
- Likt uz balsošanu (retāk nobalsošanu) sarunvaloda — nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
- Likt uz kādu visas kārtis idioma — pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- Likt uz kārā zoba sarunvaloda, frazēma — ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
- Likt uz spēles sarunvaloda, idioma — padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- Likt uz zoba sarunvaloda, frazeoloģisms — nogaršot, ēst (ko).
- Likt uzsvaru (arī akcentu) — uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
- Likt vārdu, arī likt (ko) vārdā — piešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā.
- Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē — 1. Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.2. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
- Likt vienlīdzības zīmi (starp ko) — uzskatīt par vienlīdzīgiem.
- Likt virsrakstu (arī nosaukumu) — nosaukt kā (tekstu, tā daļu).
- Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt frazēma — nekā nedarīt (ar ko, kur).
- Nelikt rokas klāt frazēma — neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- Nezināt, kur acis likt; nezināt, kur savas acis likt frazēma — justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
