krusts | Tēzaurs

krusts

Lietojuma biežums :

krusts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	krusts	krusti
Ģen.	krusta	krustu
Dat.	krustam	krustiem
Akuz.	krustu	krustus
Lok.	krustā	krustos

1.Ornamentāls simbols, reliģiska zīme — divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.

Stabili vārdu savienojumi

2.Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.

3.Zīme, ornamenta elements, ko pamatos veido divas līnijas, kuras krusto viena otru.

Stabili vārdu savienojumiLietuvēna krusts.

4.Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.

4.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.

Stabili vārdu savienojumiKrusta velve.

5.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.

6.vēsturisks Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.

Stabili vārdu savienojumiSist krustā.

7.sarunvaloda Grūtības, ciešanas; kavēklis, traucēklis.

8.novecojis Krustojums 1 (1).

9.formā: ar lielo sākumburtu Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.

10.žargonisms Zaglis.

Stabili vārdu savienojumi(Pār)vilkt krustu (pāri). Aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis).

(Pār)vilkt krustu (pāri) — 1. (Pār)svītrot (ko).2. Atteikties (no kā).3. Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
Aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) sarunvaloda, frazēma — saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu — ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Bēg kā velns (arī žīds) no krusta sarunvaloda, frazēma — saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
Kā krusts uz kakla; kā krusts kaklā; krusts uz kakla; krusts kaklā — saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
Krusta ceļš joma: reliģija — ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes.
Krusta deja — kadriļas tipa četru pāru deja, kurā dominē polkas solis.
Krusta karš — 1. vēsturisks Viens no astoņiem katoļu baznīcas iedvesmotiem karagājieniem no Rietumeiropas uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam).2. vēsturisks Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).3. pārnestā nozīmē Intensīva bruņota cīņa.4. pārnestā nozīmē Vēršanās (pret ko).
Krusta teoloģija joma: reliģija — teoloģija, kuras centrā ir Jēzus Kristus krusta nāve un tās nozīme grēcinieku glābšanai.
Krusta zibens — krustveida zibens.
Krusta zirneklis taksons — riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
Krusts un bēdas joma: reliģija — 1. Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.2. Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
Nest savu krustu frazēma — paciest grūtības, bēdas, samierināties ar tām.
Noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost sarunvaloda, idioma — saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Ņemt savu krustu uz pleciem idioma — nevairīties grūtību, ciešanu.
Sarkanais krusts — 1. Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).2. Sarkanā Krusta biedrība.3. Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
Zilais krusts kolokācija — veterinārās palīdzības zīme, emblēma - zila krusta zīme (parasti uz balta fona)

Avoti: LLVV, EV, SLG

Korpusa piemēri