šūdināt
šūdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | šūdinu | šūdinām | šūdināju | šūdinājām | šūdināšu | šūdināsim |
2. pers. | šūdini | šūdināt | šūdināji | šūdinājāt | šūdināsi | šūdināsiet, šūdināsit |
3. pers. | šūdina | šūdināja | šūdinās |
Pavēles izteiksme: šūdini (vsk. 2. pers.), šūdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šūdinot (tag.), šūdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šūdinātu
Vajadzības izteiksme: jāšūdina
1.Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus); arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu).
1.1.intransitīvs
2.Izšūt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc būs arī īpaši šūdināti tērpi, ko veidos Gunta Upīte.
- 90. gadi nav ļoti sena pagātne, tāpēc tērpi netiek šūdināti.
- Emmai nācās šūdināt vīrieša piegriezuma žaketi, kreklu un bikses.
- Tie ar rokām šūdināti, izmantojot 18 karātu zelta diegu.
- Parasti tas bija šūdināts no strīpaina vilnas vai kokvilnas triko.