izšūt
Lietojuma biežums :
izšūt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Šujot pārklāt ar izšuvumu, rotājumu.
1.1.intransitīvs
1.2.Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
3.transitīvs Šujot izlietot (daudz vai visu).
4.intransitīvs Šujot izvirzīt adatu ar diegu cauri (kam), caur (ko).
5.transitīvs Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri