Stabili vārdu savienojumi(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja). (Pa)dzīt (retāk plēst) velnu.
Stabili vārdu savienojumi
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) sarunvaloda — saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Pa)dzīt (retāk plēst) velnu sarunvaloda, idioma — (pa)jokot; arī (pa)muļķot kādu.
- (Pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — raidīt kādu prom, noraidīt kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- (Skriet) velnam (arī vilkam) rīklē sarunvaloda, idioma — (doties) nenovēršamas briesmās.
- Bēg (arī mūk, sargās) kā velns (arī žīds) no krusta sarunvaloda, frazēma — saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) jomas: mitoloģija, reliģija — pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- Kā deviņi velni, arī kā divi deviņi sarunvaloda, idioma — saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
- Kā sātana apsēsts sarunvaloda — 1. Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.2. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- Kā velns ar vējlukturi sarunvaloda, idioma — ātri, neskatoties, bez apdomas.
- Kā vēja plēsts; kā velna plēsts sarunvaloda — saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri; saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- Kāda velna pēc (arī dēļ), arī kādam velnam, retāk kāds velns sarunvaloda, idioma — saka, paužot lielu neizpratni, arī sašutumu.
- Lai velns par stenderi paliek sarunvaloda, idioma — 1. Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.2. Saka, apstiprinot teikto, apliecinot savu pārliecību, ticību kaut kam.3. Izsaucas dusmās, sašutumā, neapmierinātībā (biežāk bez lai).
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns tevi rāvis! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Ne velna (arī ne velnam) sarunvaloda, idioma — saka, pastiprinot (kā) noliegumu.
- Nu ir velns kurvī apvidvārds, idioma — nepatikšanas.
- Parādīt velnu sarunvaloda, idioma — likt piedzīvot ko nepatīkamu; pārmācīt kādu; atriebties, atmaksāt (kādam).
- Pārdot (savu) dvēseli velnam — pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
- Pēc velna, arī kā velns sarunvaloda, idioma — saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
- Pie velna vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — 1. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.2. Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- Uz velna paraušanu sarunvaloda, idioma — cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
- Velna acs idioma — akacis.
- Velna auza taksons — auzu suga ("Avena strigosa"); velnauza.
- Velna beka taksons — indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
- Velna ducis sarunvaloda, frazeoloģisms — trīspadsmit, pēc tautas ticējumiem, nelaimīgs skaitlis.
- Velna dzēriens sarunvaloda, frazeoloģisms — alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
- Velna laivas — 1. Skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.2. Vēlā bronzas laikmeta (950.-750. g. p. m. ē.) apbedījumu vietas Ziemeļkurzemē, virszemes akmeņu krāvumi ar laivveida formu (garums — 15 m, lielākais platums — 3-5 m), konstatēts 11 šādu laivu 7 vietās.
- Velna māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ietver tumsas, arī negaisa, vētras iznīcinošo spēku, pārsvarā ir kaitētāja.
- Velna milti sarunvaloda, idioma — saka, paužot sašutumu, neapmierinātību, pārsteigumu.
- Velna pilns sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.2. Ļauns, viltīgs, gudrs, pārgalvīgs, uz visādiem jokiem spējīgs.
- Velna pirksts novecojis — saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
- Velna pulveris sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- Velna pūtiens sarunvaloda — liels daudzums (kā).
- Velna rutks vārdkoptermins — velnarutks.
- Velns (ne)rauj (kādu) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts.
- Velns ar ārā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- Velns ar viņu; velns ar to sarunvaloda — saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
- Velns dīda; nelabais dīda sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Saka sašutumā, neapmierinātībā par ko izdarītu, neatzīstot, nosodot kādu rīcību2. Saka, ja kādu pārņēmis nemiers, ja kāds ir pārgalvīgs, trakulīgs, dara ko nevēlamu.
- Velns zin; velns zina; velns sazin; velns sazina; velns to zin; velns to zina; velns to sazin; velns to sazina; velns viņu zin; velns viņu zina; velns viņu sazin; velns viņu sazina vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.2. Saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko.
- Velnu redzēt sarunvaloda, idioma — saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
