belcebuls
belcebuls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | belcebuls | belcebuli |
| Ģen. | belcebula | belcebulu |
| Dat. | belcebulam | belcebuliem |
| Akuz. | belcebulu | belcebulus |
| Lok. | belcebulā | belcebulos |
1.Velns, sātans.
2.Pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus.
Avoti: MitE, SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ” Sievu karos ar Belcebulu” ļoti patika krodzinieks.
- Velna izdzīšana ar Belcebulu mēdz būt riskanta.
- Belcebuls, Mefistofelis un Lucifers ir tikai daži no simtiem vārdu, ar kuriem ir pazīstama šī mitoloģiskā būtne.
- Gan “ Pusdūšu”, gan “ Sievu karus ar Belcebulu” ar interesi noskatījās arī smilteniete Sintija Jirgensone. “
- Viņa bijusi uz Smilteni skatīties abus jaunākos smilteniešu iestudējumus - gan “ Pusdūšu”, gan “ Sievu karus ar Belcebulu”.