Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
draņķīgs
draņķīgs īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.draņķīgsdraņķīgi
Ģen.draņķīgadraņķīgu
Dat.draņķīgamdraņķīgiem
Akuz.draņķīgudraņķīgus
Lok.draņķīgādraņķīgos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
draņķīgadraņķīgas
draņķīgasdraņķīgu
draņķīgaidraņķīgām
draņķīgudraņķīgas
draņķīgādraņķīgās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.draņķīgaisdraņķīgie
Ģen.draņķīgādraņķīgo
Dat.draņķīgajamdraņķīgajiem
Akuz.draņķīgodraņķīgos
Lok.draņķīgajādraņķīgajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
draņķīgādraņķīgās
draņķīgāsdraņķīgo
draņķīgajaidraņķīgajām
draņķīgodraņķīgās
draņķīgajādraņķīgajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
draņķīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem).
1.1.Par laika apstākļiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Sākumā gan ievācāmies draņķīgā viesnīcā, bet tad pārcēlāmies uz normālu.
  • Tas mans bekgraunds jau, atklāti runājot, ir diezgan draņķīgs.
  • – Es nespēju iet ķekatās šitik draņķīgā laikā, – noburkšķēju.
  • Viņš iebāza degunu dziļāk glāzē un ieelpoja salkano draņķīga viskija smaržu.
  • Es no rīta pamodos un sajutos draņķīgi, jo nespēju pakustināt kaklu.