draņķis1
draņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | draņķis | draņķi |
| Ģen. | draņķa | draņķu |
| Dat. | draņķim | draņķiem |
| Akuz. | draņķi | draņķus |
| Lok. | draņķī | draņķos |
1.Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
1.1.Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
1.2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu, draņķi, man vēl par manu māti neesi atbildējis.
- Tādi, kas iet un strādā, ir draņķi viņu acīs.
- Prece laba, nejaucu klāt nekādus tur draņķa miltus un veļaspulveri.
- Un nevar saprast, vietām ceļš jau apledojis, draņķa laiks.
- – Un jūs esat gļēvuļi un draņķi, visa jūsu varza!