draņķība
draņķība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | draņķība | draņķības |
| Ģen. | draņķības | draņķību |
| Dat. | draņķībai | draņķībām |
| Akuz. | draņķību | draņķības |
| Lok. | draņķībā | draņķībās |
1.Vispārināta īpašība → draņķīgs.
2.formā: daudzskaitlis Tas, kas ir slikts, nederīgs (piem., par priekšmetu, parādību, rīcību).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, pie visiem jodiem, pārstāj košļāt to draņķību!”
- Tomēr „ Padomju stāstu”, „ šo draņķību” viņš ignorējis.
- “AstraZeneca” vakcīnām un saka: “ Jūs to draņķību gribat mums
- – Iedomājies, pārdot veikalā tādu draņķību, kaunējušies būtu!
- Visi taustiņi ap dubulto cis bija noziesti ar šo draņķību.