Paplašinātā meklēšana
Meklējam stāstīt.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (243):
- šeherezada 1001 pasakas stāstītāja.
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi
- nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties
- malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko)
- klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.)
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu)
- dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā
- lullot Blēņas stāstīt
- reikot Blēņas stāstīt
- Ašvaghoša Budistu rakstnieks un dzejnieks 1. gs., kas sarakstījis poēmu, kurā stāstīts par Budas dzīvi līdz brīdim, kad pār viņu nāca apskaidrība
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību
- borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt
- pīlīšpūtējs cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu
- santiņpūtējs cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu
- bumbiņpūtējs cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs
- tiešā runa citas personas vai paša stāstītāja runas vai domu iespējami pilnīgs atkārtojums vārdu pa vārdam
- sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz
- vēstīt darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt
- sagauzt daudz bēdīgu ziņu stāstīt
- ļečīt daudz runāt, stāstīt muļķības
- teiķināt daudz stāstīt
- pestēt daudz stāstīt, pļāpāt
- sateikt daudz stāstīt, runāt, apgalvot
- iedaudzināt daudz un plaši iestāstīt; izslavēt, reklamēt
- stāstāms divd. --> stāstīt
- ļečīt mozgu dot pamācības, mēģināt kaut ko iestāstīt
- pļūtīt Dzērumā izstāstīt par izdarīto noziegumu
- laist vaļā enerģiski runāt, stāstīt
- drillēt Gari, ilgi iestāstīt, ieteikt
- mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā
- divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā
- ieblādēt Iestāstīt
- ieblatot Iestāstīt
- iepaust Iestāstīt
- ieteikt Iestāstīt
- saborēt Iestāstīt
- ieklāstīt Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot); ieskaidrot
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu)
- iepūst miglu acīs iestāstīt izdomājumus, aplamības
- iemuldēt Iestāstīt, iečukstēt; aprunāt, apmelot
- ieborēt Iestāstīt, iegalvot
- tielēt Iestāstīt, kaulēties
- iemēļot Iestāstīt, pārliecināt
- iesludināt Iestāstīt, pārliecināt
- iegalvāt Iestāstīt; arī apgalvot
- nostāstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt
- izmeloties ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus
- atkaukāt ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties
- stāstīties ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt
- apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt
- izplokšēt Izpļāpāt, izstāstīt
- izplukšēt Izpļāpāt, izstāstīt
- izpļurkšēt Izpļāpāt, izstāstīt
- izbļammāt Izpļāpāt, stāstīt
- izgrabināt Izpļāpāt, stāstīt
- dastāstīt Izstāstīt
- izastāstīties Izstāstīt
- izčalot Izstāstīt
- izļepēt Izstāstīt
- lomiķ Izstāstīt
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai)
- izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu
- pasadaudzināties Izstāstīt daudziem
- izsūdzēt grēkus izstāstīt grēkus (grēksūdzē)
- izkratīt sirdi izstāstīt kādam to, kas nomāc, satrauc; vaļsirdīgi izrunāties par visu, cerot gūt psihisku atvieglojumu
- izlādēties Izstāstīt savas problēmas; sūdzēties
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus
- piepļekstēt Izstāstīt vairākiem, daudziem; izpaust daudz (ziņu, baumu)
- izpļurkšķēt Izstāstīt, izpļāpāt
- izklāstīt Izstāstīt, izskaidrot
- izstāstīt ceļu izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai
- izstāstīt darbu izstāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā
- noklārēt Izstāstīt, nostāstīt
- dāks Joku taisītājs, blēņu stāstītājs, āksts, ķekatnieks; dēkainis
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu
- peste kāds, kurš mēdz gari stāstīt
- nomuldēt kādu laiku stāstīt aplamības
- prikoloķ kaut ko izstāstīt
- minēt Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko)
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem
- vēzāt Lēnām, garlaicīgi runāt, stāstīt
- noi lieto, lai pamudinātu turpināt sarunu, stāstīt tālāk
- piestāstīt ļoti daudz izstāstīt
- piepļurkšēt ļoti daudz un nesakarīgi, līdz apnikumam stāstīt
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- piekliegt pilnas ausis ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- nežēlot krāsas ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko)
- tranu medus medus, kāda nav un nevar būt, bet kādu var pircējam iestāstīt
- blatot Mēģināt ko iestāstīt
- iemelot Melojot iestāstīt, iegalvot; melojot iedvest
- zaļivaķ Melot, stāstīt nepatiesību
- zapravļaķ Melot, stāstīt nepatiesību
- zvaņiķ Melot, stāstīt nepatiesību
- fleitēt Melot; stāstīt (ko nepatiesu)
- blatot Melot; stāstīt niekus
- zummēt Mīļi stāstīt
- izgrūst nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko)
- pārmēļš runāt nepatiesību citiem stāstīt
- piemurkšķēt Nesakarīgi un nesaprotami daudz sastāstīt
- nestāstīt ne savam kreklam nestāstīt, neuzticēties nevienam
- izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu)
- nosastāstīties Nostāstīties
- testo Oratorijās darbības stāstītāja apzīmējums
- Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem
- riņķī un apkārt pamatīgi, sīki (izjautāt, izstāstīt u. tml.)
- pārklendzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt
- pārklindzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt
- uzpļāpāt Papļāpāt; pastāstīt
- piestāstīt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks
- pagvelzt Parunāt, pastāstīt (ko nenozīmīgu); papļāpāt
- reikāt Pasakas, blēņas stāstīt
- pacacnieks Pasaku stāstītājs
- pasacnieks Pasaku stāstītājs
- iepūst ausīs pastāstīt
- pafleitēt Pastāstīt
- papūst Pastāstīt (parasti ko aplamu)
- pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni)
- atbildēt Pastāstīt, atstāstīt (mācību vielu)
- nostāstīt Pastāstīt, izstāstīt
- paklāstīt Pastāstīt, paskaidrot (parasti īsi)
- pārstāstījums paveikta darbība, rezultāts --> pārstāstīt
- stāstījums paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt; teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot
- belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus
- sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu); kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko)
- sapisties pieļaut kļūdas (piemēram, runājot, veicot kādu darbību); kļūdaini, neprecīzi atstāstīt, izklāstīt
- piežubināt Piemelot, piestāstīt
- apvārdot Pierunāt (kādu); iestāstīt
- apvārdot zobus pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos)
- pieborēt Piestāstīt; sastāstīt
- izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot
- atpļāpāt Pļāpājot atstāstīt
- atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu
- iepļāpāt Pļāpājot iestāstīt
- pielorkšēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt
- pieļorkstēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt
- piepļāpāt Pļāpājot izstāstīt vairākiem, daudziem; pļāpājot izpaust daudz (ziņu, baumu)
- glemzt Pļāpāt niekus, stāstīt neticamas lietas
- valškāt pļāpāt, aplamības vai nepatiesību stāstīt
- šļemsterēt pļāpāt, muļķīgas blēņas stāstīt
- ļepāt pļāpāt, stāstīt neticamas lietas
- žvankšēt pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību
- žvankšķēt pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību
- žvankstēt Pļāpāt; stāstīt niekus; runāt nepatiesību, bez vajadzības
- narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts
- komentēt Radio vai televīzijas reportāžās stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt
- atstāstījums rezultāts --> atstāstīt
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu
- saporkstēt Runājot neskaidrā balsī sastāstīt
- ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt
- paust runāt (par ko), stāstīt (ko)
- gaušāt runāt niekus, garlaicīgi stāstīt
- gaušāties runāt niekus, garlaicīgi stāstīt
- reikt runāt stāstīt; blēņas stāstīt
- pārpērt runāt strauji, neskaidri, nesakarīgi, cenšoties visu izstāstīt, pateikt
- ūķelēt Runāt, sacīt, stāstīt
- delst Runāt, stāstīt
- reikot Runāt, stāstīt
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt
- plaukšķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt
- plaušķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt
- baigot Runāt, stāstīt (ko) tādu, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas
- melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu
- pūst bumbiņas runāt, stāstīt nepatiesību; stāstīt blēņas
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts
- pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts
- sadirst Samelot, iestāstīt
- piezvēgāt Sapļāpāt, sastāstīt (nepatiesību, melus)
- sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa); sapļāpāt
- sapūst sastāstīt
- sagrabēt Sastāstīt
- sagruzīt Sastāstīt
- piesakulties Sastāstīt (kādam, parasti ko nepatiesu), lai sakūdītu, sanaidotu
- pieriet Sastāstīt (ko kādam), lai sanaidotu, sakūdītu
- sapenīt sastāstīt (niekus)
- sapūst Sastāstīt (parasti ko aplamu)
- piedziedāt pilnas ausis sastāstīt (parasti ko maz ticamu)
- sapenterēt Sastāstīt aplamības
- dakult Sastāstīt kādam ko, parasti nepatiesību, lai sakūdītu, sanaidotu
- piestāstīt pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
- piepūst pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
- sgrezēt Sastāstīt niekus, aplamības
- sačabināt Sastāstīt tenkas, niekus
- sablādēt Sastāstīt tenkas, pļāpas
- piekalāt Sastāstīt, parasti ko nepatiesu, lai sakūdītu, sanaidotu
- samelšāt Sastāstīt, samelst
- saplekšēt Sastāstīt, sapļāpāt
- saplukšēt Sastāstīt, sapļāpāt
- saplukšķēt Sastāstīt, sapļāpāt
- sabļuznīt Sastāstīt; sapļāpāt
- nostāstīt savienojumā "nevarēt nostāstīt": nevarēt beigt stāstīt
- ierunāties savienojumā ar "ļauties": ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt
- dot norēķinu sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.)
- klāstīt Sīki, vispusīgi stāstīt; sīki, vispusīgi skaidrot
- klendzināt Skaļā balsī stāstīt
- ieslavēt Slavējot iestāstīt, iegalvot
- nosveikt Sliktu (par citiem) stāstīt
- ieteice Spēja iestāstīt
- biogrāfiskā pieeja starpdisciplināra pētnieciska pieeja, kā arī apzīmējums vairākām metodēm sociālajā darbā, tā pievērš uzmanību attiecībām starp individuālo dzīvi, sociālajām struktūrām un vēsturiskajiem procesiem, kas šo dzīvi ietekmējuši un veidojuši; pēta arī to, kā individuālā un personiskā pieredze tiek stāstīta
- sveikt stāstīt
- sapināt stāstīt (šādus tādus niekus)
- nostāstīt Stāstīt (visu laikposmu) un pabeigt stāstīt
- teiku izlaist stāstīt izdomājumus
- aizliet acis stāstīt izdomājumus, aplamības
- izzīst no mēles stāstīt kaut ko izdomātu, nepatiesu
- pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu
- liet medu ausī stāstīt ko ļoti patīkamu, glaimot
- pūst pīlītes stāstīt ko patiesībai neatbilstošu, sadomātu, runāt niekus, melot
- bāzt ausī stāstīt melus vai niekus
- pļūtīt slapju stāstīt muļķības
- ielikt bulli ausī stāstīt muļķības vai melus
- dirst ausī stāstīt niekus, muļķības
- izsūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
- (iz)zīst (retāk (iz)sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
- sūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
- zīst (arī sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
- iebraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi
- stāstīt ceļu stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai
- stāstīt darbu stāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā
- parākot Stāstīt, pastāstīt
- aizkadra balss stāstītāja balss, kas runā paralēli citām skaņām un attēlam, ar kuru balss nav sinhronizēta
- iestāstīties Stāstot panākt, ka notic; iestāstīt
- atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu)
- pateikāt Šad un tad pateikt, pastāstīt
- sašļupstēt Šļupstot sastāstīt
- Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
- leģendārs tāds, par ko stāstīts leģendās (1); tāds, kas sastopams galvenokārt leģendās (1)
- sakulis Teicējs, stāstītājs
- attēlot Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot
- zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot
- tēlot Tēlaini stāstīt, aprakstīt, raksturot (ko)
- atainot Uzskatāmi, tēlaini parādīt, pastāstīt, aprakstīt; attēlot
- izstāstīties vairākkārt, daudz stāstīt
- vajadzības izteiksmes atstāstījuma paveids vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan atstāstījuma izteiksmes nozīmi un norāda uz atstāstītu citas personas nepieciešamību veikt kādu darbību
- atklāt sevi Vaļsirdīgi pastāstīt par savām domām, jūtām u. tml.
- ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi
- kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa
- (iz)kratīt (visu) (savu) sirdi vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa
- kratīt savu sirdi vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa
- kā no grāmatas veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.); ar labu izpratni, labām zināšanām
- pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko)
- narrare Vēstīt, stāstīt
stāstīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV