apvārdot
apvārdot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvārdoju | apvārdojam | apvārdoju | apvārdojām | apvārdošu | apvārdosim |
| 2. pers. | apvārdo | apvārdojat | apvārdoji | apvārdojāt | apvārdosi | apvārdosiet, apvārdosit |
| 3. pers. | apvārdo | apvārdoja | apvārdos | |||
Pavēles izteiksme: apvārdo (vsk. 2. pers.), apvārdojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvārdojot (tag.), apvārdošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvārdotu
Vajadzības izteiksme: jāapvārdo
1.joma: etnogrāfija Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
Stabili vārdu savienojumiApvārdot zobus; vārdot zobus.
- Apvārdot zobus; vārdot zobus sarunvaloda, frazēma — pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apzināti apmaldījās greznu privātmāju sektorā un apvārdoja kādu angļu senioru pāri.
- Neļauj sevi apvārdot baisajai cilvēka ciešanu summai; šādas summas nav.
- Viņi savus upurus izvēlas uz ielas, kur arī cenšas viņus apvārdot.
- - Neapvārdojiet zobus, laika nav daudz, jau teicu!
- Labi, – apsolīja Mētra un jau prātoja, kā apvārdot mammu.